Saullēkts Lielajā Ķemeru tīrelī

“Atlikt saullēktu par 15 minūtēm!” es devu izmisuma pilnu pavēli nepielūdzamajam Visumam. Tieši par šādu cilvēka pieradinātā laika sprīdi mēs kavējām izbraukšanu. Pulkstenis rādīja septīto rīta stundu, un mēs traucāmies uz Lielā Ķemeru tīreļa taku saules lēkta lūkoties. Tālākais plāns bija iepazīt deviņus pakalnus Talsos, bet neskriesim notikumiem pa priekšu. Stāsts sākās miegainajās Rīgas ielās.

Iespējams, skaistākais saullēkts Latvijā

7:00 no rīta Rīga vēl gulšņāja. Āgenskalna ielas slīpēja vien daži pensionāri, un ikdienas gaitās devās pirmie autobraucēji. Kamēr Agnese stūrēja, es pieregulēju fotokameras iestatījumus un veicu pirmos ierakstus ceļojuma žurnālā. Kā Eltona Džona dziesmā mūs pavadīja lielceļa gaismas, bet pa radio skanēja Led Zeppelin “Immigrant Song”. Vai maz iedomājams labāks dienas sākums? Ja vien mēs nekavētu tās 15 minūtes…

Saullēkts 19. oktobra rītā bija sagaidāms plkst. 08:07, bet ierasties Lielajā Ķemeru tīrelī ir vēlams ātrāk. Pirmkārt jau tāpēc, ka no autostāvvietas līdz purva laipai ir kādu desmit minūšu pastaiga. Otra lieta, lai arī kurā gadalaikā vai dienā tu ierastos Ķemeru purvā saullēkta lūkoties, ir jārēķinās ar to, ka šī ideja nav oriģināla, un noteikti nebūsi vienīgais dabas baudītājs. Nāksies atrast kādu mierīgāku un klusāku vietiņu. Neiesakām doties pa taisno uz skatu torni, jo tas ir kā Ķemeru tīreļa Taimskvērs — tur savācas lielākā ļaužu masa. Nu, ne vismaz gadījumā, ja esi ieradies ieklausīties dabā. Visā takas garumā, ainaviskākajās vietās, ir ierīkoti īpaši stūrīši, kur piesēst un pavērot saules uznācienu mierā un klusumā.

Mēs piestājām autostāvvietā plkst. 07:36. Raiti savācām mantas, kameru un somas, un jozām uz purvu. Īsi pirms plkst. 08:00 bijām uz laipas. Mākoņi pamazām izklīda, un apvārsnis iekrāsojās koši oranžs. Šajā gadalaikā oranžā krāsa ir modē, tā novērojama arī purva florā.

Turpinājām iet pa laipu un vērot elpu aizraujošās krāsu spēles debesīs. Augstu virs mūsu galvām pārlaidās zosu kāsis. Tie nu gan ir makten skaļi putni! Zosis un citi spārnotie draugi bija dzirdami visā purvā, tas bija kā skaņu celiņš saullēktam. Atbraukušie dabas mīļotāji uz soliņiem ieturēja brokastis, dzēra karstu tēju un piekoda pīrāgus. Viņi to darīja klusēdami. Sarunas bija liekas. Un kamēr visi gandrīz kā nohipnotizēti vēroja saullēktu, es pagriezu galvu pretējā virzienā. Tur mežmalā dejoja migla. Šī deja man bija pazīstama, labi atceros to no vasaras, kad pirmoreiz braucām šeit baudīt saullēktu. Vasarā gan migla ievilka mūs savā priekšnesumā, un mēs kļuvām par daļu no tā. Šoreiz vērojām šo skaistumu no malas.

Izstaigājuši nepilnus 5 kilometrus garo dabas taku, atgriezāmies autostāvvietā. Turpmākais ceļš veda uz Talsiem. “Deviņu pakalnu pilsētai būs krietni jāiesvīst, lai sacenstos ar šo skaistumu,” pie sevis nodomāju. 

Ak, jā, praktiskā informācija — stāvvieta maksāja 4 EUR, un par to bija iespējams norēķināties Mobilly lietotnē. Pie stāvvietas ir ierīkotas vairākas piknika vietas, un ir pieejamas arī visnotaļ solīdas, sakoptas tualetes.

Kad labāk, vasarā vai rudenī?

Šad un tad esmu saņēmis jautājumu par gadalaikiem — kad tad ir tas labākais laiks baudīt saullēktu Lielajā Ķemeru tīrelī? Klišejiski skanēs, bet šo burvību ir vērts un var izbaudīt visos gadalaikos. Pirmklasīgs pasākums garantēts! Tikai jāizvēlas diena, kad debesis nav pilnībā apmākušās. Personīgi man maģiskāks šķita vasaras saullēkts. Ausa karsta silta diena, un mēs gājām cauri miglai, sajūtot mazos ūdens pilieniņus uz savas ādas. Mūžam atcerēšos šo sajūtu. Savukārt rudens saullēktu priekšrocība ir tā, ka nav tik tik agri jāceļas. Un ticiet caurkritušam rakstniekam uz vārda, arī rudens saules lēktos vilties nav iespējams.

Ko vēl apskatīt Ķemeru nacionālajā parkā?

Ķemeru nacionālais parks piedāvā daudz interesantu apskates vietu, tāpēc tam noteikti kādudien veltīsim arī veselu stāstu. Pagaidām ieskicēsim dažas interesantas vietas kā alternatīvu mūsu izbrauciena turpinājumam uz Talsiem:

• Raganu purvs ir atsevišķa apmeklējuma vērts maija beigās, kad noziedējušās spilves pārklāj purvu kā dūnu sega. Lai gan purva taka nav gara, sanāk nostaigāt nepilnus divus kilometrus, tas ir tāds intensīvs skaistums. Skaistuma esence, ja tā var izteikties. Esam tur sastapuši gan ķirzakas, gan zalkšus, gan arī odzi;
• Pārgājiens. Lieliskus skatus var izbaudīt, dodoties pārgājienā Abragciems — Bērzciems. Tā ir lieliska vieta putnu vērotājiem-iesācējiem un tiem, kuri vēlas piedzīvot mazliet mežonīgu pludmali. Pabūt tuvāk dabai;
• Kaņiera ezera niedru taka ir īsta vieta, kur uzņemt neticami skaistas bildes. Laipu no abām pusēm ieskauj milzīgi, necaurredzami niedrāji, kas ir dabisks fons izcilai fotogrāfijai. Turpat netālu ir putnu vērošanas tornis, kā arī Kaņiera ezera laivu noma. Ar laivu ir iespējams piekļūt pie spocīgajiem, kormorānu apsēstajiem kokiem;
• Ragaciema sedums ļauj iztēloties, kā te laikā, kad ciems vēl nebija apdzīvots, zvejnieki mēdza pārlaist naktis. Mazās būdiņas, kas apskatāmas vēl šobaltdien, kalpoja arī par patvērumu vētru laikā. Jūrciemi vispār kā magnēti pievelk mūs no gada uz gadu.

Piezīmes no ceļojuma žurnāla

Saullēktu Lielajā Ķemeru tīrelī baudījām 2025. gada 19. oktobrī. Fantastika! Pats labākais ir tas, ka nav jādodas tālos ārzemju ceļojumos, lai izbaudītu šādu skaistumu. Nākamreiz jāizbrauc maķenīt agrāk un jāpaķer līdzi pīrāgi!

Ja pēc saullēkta var atbraukt tepat uz Ķemeriem, tad elpu aizraujošu saulrietu piedāvā izbrauciens uz Kolku. Iesakām