Jaunmoku pils un Viesatas upesloki

by | 16/06/2025 | Mūsu Latvija

Latvijā ir ļoti daudz dabas taku. Ir tādas, kurās var izbaudīt meža smaržu un dabas apskāvienu, ir takas, kurās laiku pa laikam paveras pa kādai burvīgai ainavai, un tad ir Viesatas upesloki. Mūsuprāt, viena no skaistākajām un gleznainākajām dabas takām Latvijā. Visos gadalaikos.

Saikne ar dabu

Kādā piektdienas vakarā mana dzīve bija kļuvusi par dziesmas “A Hard Day’s Night” videoklipu. Bija grūtas darbadienas vakars, un biju strādājis kā suns. Droši vien viena no opcijām būtu gulēt kā baļķim visu nedēļas nogali, taču nolēmu enerģijas uzlādi veikt dabā. Dzima ideja par to, ka varētu doties uz Vilkaču taku Raudas mežā. Pēc nelielas izpētes sapratām, ka šī taka būs par īsu. Pēc teju 100 kilometru brauciena mēs nonākam līdz punktam, kad garumam ir nozīme. Taču interneta dzīles bija uzķērušas mūsu meklēšanas virzienu, un nemanāmi ekrānā uznira reklāma par ekskursiju Jaunmoku pilī. Atvērām jaunu lapu ceļojuma žurnālā un uzšņāpām plānu. Ja rīt izbrauksim pirms plkst. 08.00, paspēsim gan Viesatas dabas taku izstaigāt, gan Jaunmoku pils stāstus paklausīties.

Ai, ai, āboliņa lauki, jūnija sākumā!

Tik tikko bija beidzies spilvju bums Raganu purvā, un nu internetu pārpludināja bildes ar aveņu jeb inkarnāta āboliņa laukiem. Vairums no tiem atradās Dienvidkurzemē, taču bijām dzirdējuši, ka viens lauks ir arī ceļa Jaunmokas-Jaunsāti malā. Tā kā tas bija gandrīz pa ceļam, nolēmām šo koši sarkano skaistumu aplūkot savām acīm.

Kā plānots, izbraucām plkst. 07.45. Rīts bija dzestrs, taču tas savā ziņā bija pat labi, jo miegs izgaisa kā nebijis. Iestatījām navigācijā Jaunmoku pili. Tā gluži nebija mūsu pirmais mērķis, bet no Jaunmokām uz Jaunsātiem ved divi ceļi, un mums vajadzēja to, pie kura atrodas inkārnāta āboliņa lauks. Braucot no Rīgas puses, tas bija tālākais. Tiklīdz pabraucām garām pirmajam ceļam, ievadījām navigācijā Jaunsātus. Ceļš bija ainavisks, taču no āboliņa nebija ne miņas. Uz brīdi jau sākām šaubīties par savu izvēli, līdz pie apvāršņa parādījās koši sarkans paklājs. Kas par karalisku krāsu!

Izkāpām no auto un piegājām pie lauka. Taka, kas veda lauka vidienē, liecināja par to, ka neesam pirmie, kurus savaldzinājusi šī Latvijas ainava. Naktī bija lijis, un āboliņu joprojām klāja lielas lietus lāses. Pa gabalu lauki ir skaisti, bet vajag pieliekties tuvāk un šīs lietus lāses ieraudzīt. Vēja pacelto, saldo āboliņa smaržu sajust un kamenes sadzirdēt. Nemaz i negribējās celties kājās un doties tālāk. Tur, esot pie zemes, pamanījām, ka ceļu šķērso vesels lērums vīngliemežu. Tāds pilsētas švīts, skatoties no sava cilvēka augstuma, šo mazo pasauli pat nepamanītu. Tik mušu acī noķertu.

Inkarnāta āboliņš

Inkarnāta āboliņš

Izvēlieties lauku ceļus, draugi!

Laiks bija nepielūdzams, un mums bija jādodas tālāk. Gabaliņu pabraukuši, piestājām pie magoņu lauka. Pa vidu bija arī pa kādai rudzupuķei. Īsi pirms Vecsātiem pamanījām stirnu lauka vidū. Centāmies šo mirkli ar graciozo dzīvnieku iemūžināt, bet diez ko labi tas nesanāca. Pievīla tehnika un droši vien prasmes arī. Nekas! Rūgtumu vajadzēja izlīdzināt ar kaut ko saldu, un, kur gadījusies, kur ne, Irlavā mūsu skatam pavērās neliela bodīte. Tajā iegādājāmies Irlavas konditorejas bulciņas. Fantastiskas! Tādas kā Limbažu Topā, un ikviens limbažnieks zina, ka tas ir pats lielākais kompliments, kuru varētu veltīt pat topošajai līgavai.

Turpinājām ceļu uz Viesatas dabas taku. Atkal jau skaistie rapšu lauki, un te pēkšņi garausis jož pāri ceļam, ko kājas nes! Pēc gabaliņa zaķis apstājās un uz mirkli atskatījās. Tā kā sveicināt, tā kā nē… Un prom bija! Braucieni pa lauku ceļiem vienmēr ir pārsteigumu pilni. Tās lielās šosejas, nu tās lai paliek steidzīgajiem!

Zem ozola mazs zaķītis

Zem ozola mazs zaķītis

Dabas taka “Viesatas upesloki”

Viesata ir Abavas kreisā krasta pieteka, un tā ir 41 kilometru gara. Taču mēs nevēlamies stāstīt par skaitļiem un garumiem, ja vien šos mērus nedod ūdensmērītāji. Mēs labprātāk pastāstītu par meža smaržu, putnu traļļiem, spārēm, kas nolaidās uz egļu zariem un zaķskābenēm. Šo enerģijas lādiņu uzņēmām visu trīsarpus stundu garumā, ko pavadījām Viesatas upeslokos. Klausījāmies vējā čīkstošos kokus un dzeņus, kas apbūra mūs ar savām dziesmām. Ak, jā, dzeņi. Nekad iepriekš nebijām redzējuši tik daudz šo putnu vienkopus. Turpat netālu zaķskābenēs bija paslēpusies arī varde. Apsēdāmies uz soliņa un vērojām, kā Viesata rāmi plūda pa savu ierasto ceļu. Nomierinoši. Gandrīz meditatīvi.

Viesatas upesloku dabas taka veda te augšup, te atkal lejup. No augšas pavēras gleznaini skati pār upi, bet, nokāpjot lejā, vērojām spāru dejas un upes gliemenes. Jau Senās Romas laikā ļaudis zināja, ka saldūdens pērlenes var glabāt īstus dārgumus — tik ļoti vērtīgās pērles. Ar pērļu medībām gan nodarboties nevajadzētu, jo Ziemaļu upespērlene ir iekļauta Sarkanajā grāmatā.

Dzenīt's kaļ plānus

Dzenīt's kaļ plānus

Piknika vietas

Viesatas upesloku dabas takā ir ierīkotas divas piknika vietas. Ar ekskluzīvu skatu un iespēju iekurt ugunskuru. Mūsu pastaigas laikā pie ugunskura bija arī malka, taču uz to paļauties nevajadzētu. Nebijām gatavi piknikam (ko gan nevarētu teikt par odiem, kas mūs sagaidīja ar sajūsmu), tāpēc aplūkojām atpūtas vietas un devāmies tālāk. Otrajā piknika vietā, kas atradās pie Spuņņakmens, bija izvietotas bērniem paredzētas spēles — domino un dambrete. Ideja vienkārši fantastiska, tik’ tās spēles jau tādas mazliet palietotas un laikazoba pakošļātas.

Viesatas krastos

Viesatas krastos

Jaunmoku pils

Plkst. 14.00 mums bija paredzēta ekskursija Jaunmoku pilī. Jā, jā, ar gidi, jeb precīzāk jāsaka, pils dāmas Līvijas pavadībā. Ieradāmies kādas desmit minūtes pirms ekskursijas sākuma. Bija gods būt pirmajiem, kas tika pie “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2025” Jaunmoku pils koda. Ekskursija, lai gan es mīļuprāt lietotu frāzi “brīnišķīgs ceļojums pils vēstures, leģendu un dabas pasaulē”, ilga aptuveni stundu. Tās laikā pils dāma Līvija iepazīstināja mūs ar smalkākajām pils interjera niansēm, traģisko Dorotejas stāstu, leģendu par pilskungu un dīķa samu, kā arī medību tradīcijām. Uzzinājām arī par karalienes Viktorijas saistību ar angļu pēcpusdienas tējas dzeršanas tradīciju.

Viens ļoti interesants stāsts saistās ar iepretim pils ieejai esošo podiņu krāsni. Krāsns ir veidota no 130 ar roku apgleznotiem podiņiem, uz kuriem attēloti Rīgas un Jūrmalas skati. Tā bijusi dāvana Rīgas mēram Džordžam Armitstedam pilsētas 700. gadadienā. Ja ieskatīsies rūpīgāk, pamanīsi, ka viens stūrītis restaurācijas laikā ir atstāts melns. Padomju Savienības laikā pils telpās atradās veikals. Tur vīri mēdza iegādāties dzērienus, un, kā jau tajos laikos un kultūrā pieņemts, atvērt pudeli, atsitot korķi pret kādu priekšmetu, šajā gadījumā, pret vēsturiskās podiņu krāsns stūri. Tā lūk.

Jaunmoku pils fasāde

Jaunmoku pils fasāde

Jaunmoku pils ir viena no jaunākajām pilīm Latvijā, tā uzcelta 1901. gadā, taču reizē ar pārliecību varam teikt, ka tā ir arī viena no estētiski baudāmākajām pilīm. Pili ir vērts apmeklēt kaut vai tāpēc, lai uzņemtu kādu lielisku foto īpašā dienā, vai padarītu dienu īpašu, uzņemot foto pie Jaunmoku pils — kā labāk tīk. Taču, ja ir iespēja, iesakām doties ekskursijā ar pils dāmu Līviju, jo stāsti lieliski papildina vizuālo baudījumu. Ir jūtams, ka cilvēks mīl savu darbu, un ir nonācis īstajā vietā.

Jaunmoku pils podiņu krāsns

Jaunmoku pils podiņu krāsns

Jaunmoku pils muzejs

Visam labajam reiz pienāk gals, un gals pienāca arī stundu garajai ekskursijai. Taisnību sakot, bijām gidei nozaguši pat mazliet vairāk laika. Pils dāma devās tālāk pie nākamās apmeklētāju grupas, bet mēs pavadījām vēl aptuveni stundu, uzkāpjot tornī un izstaigājot Jaunmoku pils muzeju. Muzejā ir iespējams iepazīties ar Latvijas dabu, dzīvniekiem, mežu apsaimniekošanu un medībām. Tiek piedāvātas arī interaktīvas spēles, kurās apmeklētāji var pārbaudīt savas zināšanas par sēnēm un augiem.

Latvijas lauki

Latvijas lauki

Piezīmes no ceļojuma žurnāla

Jaunmoku pili apmeklējām un Viesatas upeslokus izstaigājām 2025. gada 7. jūnijā. Mūsu izplānotais maršruts sanāca kā lieliska vienas dienas ekskursija, kuru noslēdzām ar maltīti Jaunmoku pils vasaras dārza terases kafejnīcā. Žēl, ka darbā nebija ieradies šašliku cepējs, bet saprotam, ka pēc piektdienu vakariem dzīves ceļi mēdz mest asākus līkumus nekā Viesatas upe. Un galu galā, arī vistas karbonādei ar ananasu un sieru nebija ne vainas.

Vai ar Viesatas upeslokiem bija par maz? Brīvdabas taka gar Rojas upi ir vēl viena opcija tiem, kuri vēlas iepazīt Latvijas upes.