Pastaiga Monseratas mākoņos

Pa zemes virsu klīst leģenda, ka benediktiešu mūki nevarēja pakustināt “Monseratas Jaunavas” jeb “Melnās Madonnas” statuju, tāpēc nolēma klosteri būvēt ap pašu statuju. Ar to izskaidrojama klostera atrašanās vieta Monseratas kalnu grēdā, vairāk nekā 700 metru augstumā. Savu pēdējo pilno Barselonas ceļojuma dienu bijām nolēmuši veltīt Monseratas klostera apmeklējumam un 1236 m augstās Sant Jeroni kalna virsotnes iekarošanai. No turienes ir pārredzama teju visa Katalonija, un skaidrā dienā ir iespējams saskatīt pat Maļorku.

Monseratas apmeklējums aizņem veselu ceļojuma dienu, taču ir ikvienas iztērētās minūtes vērts. 9. marta rītā cēlāmies agri un jau ap plkst. 8.30 izgājām no viesnīcas, un devāmies taisnā ceļā uz La Monumental metro staciju. Svētdienas rītā Barselona vēl snauda. Ar L2 metro braucām līdz pieturai “Universitat” un tad pārkāpām uz L1 līniju. Braucām līdz Pl. Espanya pieturai, kas ir pirmais svarīgais punkts nokļūšanai uz Monseratu. Laiks bija ļoti svarīgs, jo vilciens un Monseratu kursēja reizi stundā. Iesakām izbraukt pēc iespējas agrāk, jo uz katru nākamo vilcienu steidz aizvien vairāk tūristu, un tas, savukārt, nozīmē arī garākas rindas pie funikulieriem un klostera.

Pl. Espanya dzelzceļa stacijas biļešu automātā nopirkām kombinēto biļeti “R5 vilciens līdz Aeri de Montserrat stacijai + Aeri funikuliera brauciens”. Turp-atpakaļ šāda biļete vienam cilvēkam izmaksāja 26,70 EUR.

Brauciens ar vilcienu ilga aptuveni stundu. Gandrīz palaidām garām savu pieturu, bet pēdējā brīdī attāpāmies un burtiski izlēcām ārā Aeri de Montserrat stacijā. Turpat blakus atradās neliela funikuliera stacija, kur bija pieejamas tualetes un dzērienu automātā varēja iegādāties ūdeni, taču tobrīd tas viss šķita mazsvarīgi. Mēs, nepārmīdami ne vārda, lūkojāmies, kā divi dzelteni punktiņi kursē cauri mākoņiem augstu kalnos. Kas tas bija par skatu! Bijām satraukuma un piedzīvojumu gara uzlādēti, un gatavi braucienam. Brauciens ar funikulieri nebija ilgs, taču piedzīvojums bija intensīvs. Izbaudījam gan skatus pār Kataloniju, gan nelielos ūdenskritumus, pirms traucāmies cauri mākoņiem uz galapunktu.

Pastaiga mākoņos jeb nokļūšana Sant Jeroni virsotnē

Ar pirmo funikulieri bijām nokļuvuši līdz Monseratas klosterim, taču mūsu mērķis bija Sant Jeroni virsotne. Mums bija divas opcijas – turpināt ceļu kājām vai pabraukt vēl mazliet augstāk ar citu, sliežu funikulieri “Estacio Sant Joan” un tad doties pārgājienā. Izvēlējāmies otro opciju. Turp-atpakaļ biļete ar otro funikulieri izmaksāja 17 EUR pieaugušajam un 8,50 EUR bērnam. Šis sliežu vagoniņš ļauj pievarēt kalna stāvāko daļu vien piecās minūtēs. Tālākais pārgājiens nav grūts. Protams, ir iespēja mērot visu ceļu kājām, kaut no pašas kalna pakājes.

Ap plkst. 11.45 bijām uzbraukuši Estacio Sant Joan un uzsākām pārgājienu. Mākoņi, klintis, episki dabasskati un miglā ietītais Monseratas klosteris – ir grūti turēt augstu pārgājiena tempu, kad acīm paveras šādas ainavas. Mēs nepārtraukti apstājāmies, lai uzņemtu fotogrāfijas vai vienkārši izbaudītu skatus. Brīžam mākoņi izklīda, un Monseratas kalnus pielēja saules stari. Čivināja putni. Pa ceļam satikām gan ļaudis, kuri baudīja nesteidzīgu pārgājienu, gan skrējējus, gan tādus, kuri ķengursomās virsotnē nesa bērnus. Viena no sievietēm, kas skrēja lejup, mūs sveicināja skaidrā latviešu valodā: “Labdien!” 

Tā nu mēs gājām kā hobiti pa kalna taku, te nonākdami koku ielenkumā, te atkal iznākdami uz klinšainas skatu platformas. Mūsu ausīm par prieku daba spēlēja simfoniju. Piepeši krūmos atskanēja dīvainas skaņas, un jau pēc mirkļa mūsu acu priekšā pār taku metās kalnu kazu ģimene. Uh, kas par ragiem!

Tuvojoties virsotnei, ceļš kļuva šaurāks, un to ieskāva aizas. Cilvēkiem, kuriem ir izteiktas bailes no augstuma, šis ceļa posms varētu šķist nedaudz neomulīgs. Sant Jeroni virsotni sasniedzām plkst. 13.22. Virsotnē bija sabiezējusi tāda migla, ka bija grūti saskatīt vienam otru, kur nu vēl Maļorku! Taču tā bija maza bēda, jo gandarījums bija milzīgs.

Pārdesmit metru zemāk miglas vairs nebija, un tur dabas mīļotāji ieturēja piknikus. Mēs sveicinājām viņus un nokāpām vēl zemāk, līdz atradām piemērotu vietu maltītes ieturēšanai. Līdzi bijām paņēmuši maizi, sieru un Ibērijas šķiņķi. Ceļš lejup jau bija krietni raitāks, taču joprojām mēdzām piestāt dažādos punktos, lai veltītu mirkli dabas apbrīnošanai. Vienubrīd uz pretējā kalna pamanījām jau iepriekš sastapto kalnu kazu ģimeni. Kazas brīvi pastaigās pa šķitami pilnīgi vertikālu klinti. Pie Sant Joan funikuliera stacijas nonācām plkst. 15.15 un jau pēc dažām minūtēm braucām lejup uz Monseratas klosteri.

Monseratas klosteris

Kad ieradāmies no rīta, laukums pie Monseratas klostera bija tukšs, taču šobrīd te atradās diezgan daudz cilvēku. Tā kā biļetes klostera apmeklējumam bijām iegādājušies jau iepriekš, devāmies pa taisno uz ieeju. Tur mūs sagaidīja milzīga cilvēku rinda. Kāds klostera darbinieks ik pa brīdim ielaida bazilikā grupiņu cilvēku, un mēs tādā kā konveijerā lēni virzījāmies gar joma malu uz telpu, kur izvietota Melnās Madonnas statuja. Pašā bazilikā tobrīd uzstājās jauktais koris. Mēs klausījāmies šos dziedājumus un vērojām greznās telpas. Pēc “Melnās Madonnas” rinda izplēnēja un varējām jau krietni mierīgākā gaisotnē aplūkot lūgšanu telpas. Interesants fakts – Monseratas “Melnās Madonnas” jeb “Melnās Jaunavas Marijas” vārdā 1493. Kristofors Kolumbs nodēvēja salu Karību reģionā. Tās pilnais nosaukums bija Santa Maria de Montserrate, taču šodien mēs to zinām vienkārši kā Montserratu.

Pēc klostera apmeklējuma devāmies uz muzeju, kurā bija iespējams aplūkot ēģiptiešu mūmijas, antīkus traukus un izcilus mākslas darbus. Tur bija izstādītas, piemēram, El Greko gleznas un Karvadžo “Svētais Hieronīms”. Jāsaka, ka diena bija izvērtusies gara un mākslu izbaudīt mazliet traucēja nogurums. Bet skaisti tik un tā!

Atgriešanās Barselonā

Ap plkst 17.30 bijām pabeiguši Monseratas iepazīšanu un devāmies uz funikulieri, lai atgrieztos Aeri de Montserrat vilciena stacijā. Tur bija savācies krietns bariņš nogurušu, bet laimīgu tūristu, kas gaidīja vilcienu uz Barselonu. Tūristu nogurumu izmantoja vietējie kaķi, kas diezgan uzmācīgi pieprasīja savas nodevas ēdiena veidā. Pa ceļam uz viesnīcu vēl paķērām burgerus Five Guys, un numuriņā bijām ap plkst. 21.00.

Piezīmes no ceļojuma žurnāla

Monseratu apmeklējām 2025. gada 9. martā. Pēc pārgājiena sapratām, kāpēc cilvēki tik ļoti mīl kalnus! Šo sajūtu ir grūti aprakstīt, tāpēc iesākām katram pašam to izbaudīt. Noteikti pārgājienus iekļausim nākamo ceļojumu programmās. 

Pāris ieteikumi, apmeklējot Monseratu:

• iesakām no Barselonas startēt agri. Jā, zinām, ka visiem patīk pagulēt, taču agrais starts palīdzēs izvairīties no tūristu rindām Monseratā;
• izbaudiet pikniku kalnos! Paķeriet līdzi maizi, sieru, olīvas un izbaudiet pusdienas ar ekskluzīvu skatu;
• Monseratā ir pieejama viesnīca. Ja laiks ļauj, var nakšņot tur un izbaudīt fantastisku saullēktu pār Kataloniju no Sant Jeroni virsotnes;
• mūžam aktuāls ir jautājums par pārgājiena nūjām. Bez tām var mierīgi iztikt, taču ja vēlme ir, nūjas var nopirkt Barselonas Decathlon.