“Bij mūža gaita tikai pusē spēta,
kad atģidos es mežā, tumsas tītā,
jo taisnā taka bij pazaudēta.”
Dante. Dievišķā komēdija.
Bija jūnija vidus. Ļaudis joza pa dzīvi, aizņemti ar Līgo svētku, ceļojumu uz Romu un tamlīdzīgu lietu plānošanu, bet es jutos apmaldījies tik ļoti pazīstamajās Āgenskalna ieliņās. Nepārprotiet, es pietiekami labi apzinājos savu vietu laikā un telpā. Cik nu cilvēka prāts to vispār var saprast. Bet līdzīgi kā Dantes gadījumā, arī mana taisnā taka bija pazaudēta. Ja nu tā ir pusmūža krīze? Un kā cilvēki ķepurojas, nonākuši šajā tumsas tītajā mežā? Nolēmu mesties izpētē un sākt ar klasiku — makšķerēšanu. Apgūšu spiningošanas mākslu rakstu sērijas “Pusmūža krīzes skartie” ietvaros.
Kā sākt spiningot?
Skaidrs, ka bija nepieciešams atrast kādu, kurš spiningošanu lieliski pārzinātu. Cilvēku, kas ik rītu ceļas ar spininga kātu pie gultas, bet darba sapulcēs domās atkal un atkal iziet cauri eholotes saģenerētajām ezeru kartēm. Par laimi es tādu pazinu. Piezvanīju senam draugam Kārlim un vienojāmies, ka pamati jāliek laivā uz Kaņiera ezera. Ezers ir sekls, un tajā nav iespējams noraut mānekli. Bez tam, Kārlis man aizlienēs vienu no saviem spiningiem, lai saprastu, vai man tā lieta vispār iet pie sirds. Kārtība ir sekojoša — ir jāsazinās ar Kaņiera ezera laivu bāzi un jārezervē laiva. Pēc tam Mana Cope lietotnē ir jāiegādājas Copes karte un Copes licence Kaņierim. To visu var izdarīt dažu minūšu laikā.
Pirmā cope
Kā sākt makšķerēt?
Agrajā rīta stundā virs Kaņiera vēl laiskojās migla, bet mēs, pasveicinājuši zivju gārni, kāpām laivā cerību pilni. Viss kaut kad notiek pirmo reizi, un es devos savā pirmajā spiningošanas piedzīvojumā. Starta metiens sanāca tīri tā neko, bet turpinājumā gāja kā pa kalniem un lejām. Te padevās kāds izcils metiens, te aizmirsu spoli atvērt un kokos sēdošo kormorānu acīs padarīju sevi par pilnīgi muļķi. Droši vien smējies būtu arī Kārlis, ja vien mani eksperimenti, kas brīžam no malas droši vien izskatījās kā Vīnes Filharmonijas orķestra diriģēšanas un katapultas palaišanas mikslis, netiktu veikti ar viņa spiningu. Vairākas stundas biju attīrijis ezeru no ūdenszālēm, kad piepeši sajutu citādu piecirtienu. Šoreiz tā bija zivs. Un, lai gan nesanāca episka cīņa kā sirmgalvim Hemingveja stāstā, tiku pie neliela asarīša. Āķis bija lūpā. Gan man, gan asarim.
Spininga iegāde un pirmās līdakas
Kā sākt spiningot?
Sapratis, ka nākamajai copei man nepieciešams pašam savs spinings, vēlreiz uzzvanīju Kārlim un norunājām satikties pie makšķerēšanas lietu veikala. Vēlējos objektīvu viedokli, lai iegādātos puslīdz sakarīgu komplektu par normālu cenu. Nopirku kātu, spoli, pīto auklu, divus rotiņus jeb rotējošos vizuļus un dažas pavadiņas. Tas man izmaksāja 125 EUR.
Pirms nākamās copes sanāca nejauši sastapt vēl vienu makšķerēšanas entuziastu — Normundu. Vēlējos uzzināt šādas, tādas nianses, bet Normis ieteica satikties un pārrunāt makšķerēšanas lietas vakarā. Vinilbārā pie alus kausa. “Kur gan vēl uzzināt vairāk patiesus stāstus par makšķerēšanu, ja ne krogā pie alus kausa,” es nodomāju. Sarunāts!
Kad runa ir par zivīm un makšķerēšanu, Normunds pārtop īstā stāstniekā. Viņa makšķernieka skatiens, nekad nenodziestošā cigarete un vienmēr klātesošais alus kauss radīja tādu noskaņu, ka pat uz kroga terases sanākušās jaunkundzes uzmanīgi klausījās par spiningošanas tehniku, mānekļu radīto ūdens vibrāciju un veidu, kā pareizi turēt līdaku.
Apguvis teoriju, biju gatavs to pielietot praksē. Otrajā spiningošanas reizē man izdevās tikt pie diviem asariem un trim līdakām. Neviena no līdakām gan neatbilda minimālajam mēram — 50 cm, tāpēc nācās tās visas atlaist. Tas nekas, biju gandrīz drošs, ka līdz rudenim izdosies tik arī pie mēra līdakas.
Grand finale jeb sezonas noslēgums
Kaņiera laivu bāze
Nolēmām copes sezonu noslēgt 5. oktobrī. Papildus rotiņiem, kas ir vienkāršākā opcija iesācējiem, biju iegādājies arī citus mānekļus. Tie prasīja apgūt jaunas iemaņas, piemēram, džerkošanu, taču biju cerību pilns noslēgt savu pirmo spiningošanas sezonu ar mēra līdaku. Diemžēl šim sapnim nebija lemts piepildīties. Izdevās noķert vienu nelielu līdaku zem mēra un jau atkal to atlaist. Neko darīt, turpināsim pavasarī!
Pēcvārds
Makšķerēšana uz Kaņiera ezera
Ar vai bez pusmūža krīzes, spiningošana ir brīnišķīga nodarbošanās. Runa ir ne tikai par maģisko mirkli, kad pieķeras zivs un sākas cīņa par tās iedabūšanu laivā. Spiningošana ir kas daudz vairāk. Tā ir pilsētas kņadas aizmiršana un ieklausīšanās dabā. Tā ir meditācija. Tā ir iespēja satikt draugus un apspriest lietas un notikumus, kas sniedzas pāri ikdienišķajai sadzīves rutīnai. Ne asakas!