Rudens Gaiziņkalnā un Ērgļos

by | 13/11/2024 | Mūsu Latvija

Mēdz teikt, ka skaistākā vieta rudens baudīšanai ir Sigulda. Iespējams, bet skaistums ir subjektīvs. Viena lieta nu gan ir nešaubīga — visaugstākā vieta Latvijā, kur vērot zelta rudeni, ir Gaiziņkalns. Un tieši turp veda mūsu ceļš 20. oktobra rītā. Pa ceļam gan bijām nolēmuši piestāt vēl dažās pieturvietās, lai paskatītos, kā dzīve rit Ērgļu apkaimē.

Ķeipenes kinostacija

Izbraucām mazliet pēc 9.00 un pēc pusotras stundas brauciena bijām nonākuši pie Ķeipenes kinostacijas. Tā ir laba pieturvieta, kur izlocīt kājas. Vecajā Ķeipenes dzelzceļa stacijā ir ierīkota ekspozīcija kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam. Pati stacijas ēka gan šoreiz bija slēgta. Neko darīt. Tās apkārtnē ir izvietotas vairākas interesantas instalācijas, piemēram, “Milžu galds”, tunelis no 24 kino kadriem un dzērves. Tās var izbaudīt arī dienā, kad uz vietas nav neviena darbinieka. Pastaiga pa apkārtni aizņēma mums aptuveni 20 minūtes, un bijām gatavi doties tālāk.

Milžu galds

Milžu galds

Jumurdas muiža

Ceļš no Ķeipenes kinostacijas uz Jumurdas muižu bija līkumots interesants. Ainava ir kalnaina, un rudenī daba te izskatījās jo īpaši skaisti. Ap plkst. 12.00 bijām sasnieguši Jumurdas muižu. Tā ir fantastiska vieta, kur baudīt rudeni un ļauties spontānai vai, gluži pretēji, rūpīgi plānotai fotosesijai. Muižas parka koki bija apņēmuši rudens krāsu modes tendences, gatavi uzņemt bildēties gribētājus. Jāsaka gan, ka tādu selfiju tīkotāju nebija daudz, visapkārt valdīja pilnīgs miers un klusums. Blakus atradās brīnišķīgs ezers, kur tā vien gribējās pamakšķerēt, un mazliet uz priekšu bija redzama Jumurdas pils. Rudens idille. Nodomājām, ka droši vien te ir skaisti arī vasarā. Pie ezera ir ierīkotas peldvietas, kā arī ir iespēja uzspēlēt pludmales volejbolu.

Rudens fotosesija

Rudens fotosesija

Ziņas par Jumurdas muižu ir saglabājušās jau no 16. gs, kad te saimniekojuši Rīgas arhibīskapu vasaļi — Tīzenhauzeni. Jau krietni vēlāk par muižas pārvaldnieku un mežkungu dažu gadus strādāja eposa “Lācplēsis” autors Andrejs Pumpurs.

Gaiziņkalns — Latvijas augstākais kalns

Pavadījuši nepilnu stundu Jumurdas muižas apkārtnē, bijām gatavi turpināt ceļu uz Gaiziņkalnu. Plkst. 13.30 piestājam Gaiziņkalna stāvvietā. Tālāk ceļš jāturpina kājām. Gaiziņkalns ir Latvijas augstākais kalns, kura absolūtais augstums ir 311,94 m virs jūras līmeņa. Tehniski pareizi laikam būtu izmantot vārdu “paugurs”, bet kaut kas man tajā nepatīk. Vārds izklausās mazliet nievājoši, tāpēc paliekam nu vien pie “kalna”. Sasnieguši Gaiziņkalna virsotni, domājām, kurā virzienā doties tālāk. Izvēlējāmies ne to taciņu un nonācām kaut kādā biezoknī. Nācās kāpt atpakaļ virsotnē un turpināt ceļu pa galveno taku.

Brīdi kātojuši, piesēdām uz soliņa iemalkot tēju. Ir vairāki tādi soliņi Gaiziņkalnā, kur apsēsties un pavērot dabu. Ceļinieki to labprāt izmanto, lai izbaudītu dabasskatus un notiesātu kādu piknikam iepriekš sagatavotu maizīti. Kopumā pastaiga pa Gaiziņkalnu mums prasīja aptuveni stundu.

Gaiziņkalna virsotne

Gaiziņkalna virsotne

Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas “Braki”

Ērgļu apkārtnes iepazīšana nav iedomājama bez rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzimto māju — “Braki” — apmeklējuma. Blaumanis ir sarakstījis tādus nozīmīgus darbus kā “Nāves Ēnā”, “Indrāni”, “Skroderdienas Silmačos”, “Tālavas taurētājs” un “Velniņi”.

Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas "Braki"

Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas "Braki"

“Braki” atradās pusstundas brauciena attālumā no Gaiziņkalna. Šķita, ka rudenīgā saule ir nedaudz pagurusi. Mazliet smagnēji tā slīdēja pa debess jumi, un bija jūtams vakaram raksturīgais gaismas siltums. Te ceļš veda cauri mežam, te — gar tikko uzartu lauku. Gar automašīnas logu slīdēja bērzu birzis, ganības un kārtīgas latvju mājas, simts gadu vecas, ar koptiem pagalmiem. Šie skati liek ilgoties pēc Latvijas brīžos, kad ilgāku laiku ir pabūts ārzemēs. Ceturksni pēc trijiem pēcpusdienā bijām pie “Braku” mājām. Ieeja memoriālajā muzejā ir par ziedojumiem. “Braku” apmeklējums neliks vilties arī tiem, kuri ar Blaumaņa daiļradi ir uz “Jūs”. Tā ir skaista, kopta vieta, un iztēles lidojums ļauj nokļūt laikos, kad te dzīvojis pats rakstnieks. Izstaigājām pagalmu, ielūkojoties labības klētī, zirgu stallī, rijā un lielajā kūtī ar vāgūzi (ratnīcu). Turpat atradās arī dzīvojamā māja un ķēķis. “Braku” apskatei veltījām nepilnu stundu un posāmies ceļam uz Ērgļiem. Diemžēl šoreiz laika trūkuma dēļ nesanāca apmeklēt Brāļu Jurjānu memoriālo muzeju “Meņgeļi”.

Rūdolfam Blaumanim pa pēdām

Rūdolfam Blaumanim pa pēdām

Rudens Ērgļu pusē

Vien dažu minūšu brauciena attālumā no Rūdolfa Blaumaņa dzimtajām mājām atrodas neliela, bet skaista apdzīvota vieta Ērgļi. Mūsu mērķis bija aplūkot Ērgļu viduslaiku pils teritoriju. Jāsaka ka no pils nekas daudz nav palicis pāri, vien akmeņi un leģenda par Tīzenhauzenu bagātību sargātājiem — suņiem. Pilskalnā ir uzstādītas divas suņu statujas, kas esot jānoglāsta, lai iegūtu suņu labvēlību. Turpat blakus tek Ogres upe, kuru šķērsojām, lai aizietu līdz estrādei. Aizvien aktuālāks kļūva jautājums: “Kur paēst Ērgļos?” Bijām dzirdējuši ka bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā ir ierīkota lieliska kafejnīcā, kurā saimnieko dabas izzinātājs Māris Olte ar ģimeni. Tā apmeklētājiem durvis ver vien nedēļas nogalēs. Cerībā, ka tiksim vēl uzņemti vēlajā svētdienas pēcpusdienā, devāmies turp. Jāsaka, ka reti kur klientu sagaida tik silta uzņemšana! Šķita, ka esam ieradušies pie seniem draugiem. Nobaudījām brīnišķīgus brieža gaļas kupātus un bukstiņputru, bet saldajā ēdienā tika pasniegts rupjmaizes kārtojums un Māra Oltes stāsti. Pats saimnieks piesēda pie galda un pastāstīja par visu, ko apkārtnē iespējams aplūkot un izbaudīt. Par Akmeņupītes ūdenskritumu, ozoliem, Lubejas dzirnavām un citām aizraujošām vietām. Varbūt vajadzēja darīt otrādi un ar Ērgļu staciju uzsākt, nevis noslēgt izbraucienu uz Gaiziņkalnu un Ērgļiem?

Tīzenhauzenu bagātību sargsuņi

Tīzenhauzenu bagātību sargsuņi

Piezīmes no ceļojuma žurnāla

Turpinot Latvijas apceļošanu, uz Gaiziņkalnu un Ērgļiem devāmies 2024. gada 20. oktobrī. Kā mums norādīja dabas zinātājs Māris Olte, iespējams, rudeni baudīt bijām atbraukuši vienu nedēļu par vēlu. Lai gan Jumurdas muižas parkā to izdevās vēl noķert aiz astes, Ērgļos kokiem lapas jau bija nobirušas. Apkārtne piedāvā daudz iespēju dabas baudīšanai, ziemā uzsvars tiek likts uz slēpošanu (Briežkalns, Gaiziņkalns), bet pavasarī tiek rīkoti arī laivu braucieni. Visa gada garumā ir iespēja doties pārgājienos. Ja vēlies tos izbaudīt profesionāla gida pavadībā, meklē soctīklos pēc Ērgļu stacijas vai Māra Oltes.