Izbrauciens līdz Čužu purvam un Kandavai

Bija saulains septembra rīts, tieši tāds, kādu to sinoptiķi paredzēja laika prognozēs. Nolēmām, ka varētu izmest nelielu loku pa Latviju. Dienas plāns bija aizbraukt līdz Apgrieztajai mājai, tad izstaigāt Čužu purva taku un visbeidzot sajust Kandavas senatnīgo elpu. Kandavu mēdz dēvēt par Abavas senlejas vārtiem, un nolēmām tā pieklājīgi līdz vārtiem arī aizbrauksim. Sabile un Abavas rumba lai paliek nākamajiem piedzīvojumam.

Apgrieztā māja Smārdē

Biju cēlies pēc 6.00, tāpēc ap 10.00, kad jāizbrauc no Āgenskalna, sāka uzmākties miegs. Fonā skanēja vecas rokmūzikas balādes, kas situāciju noteikti labāku nepadarīja. Līdz apgrieztajai mājai bija aptuveni 50 minūšu brauciens. Nav tik traki.

Izkāpjot no auto bija sajūtams govju tuvums. Kā puisis, kas daļu bērnības aizvadījis laukos, šo smaržu vai smaku, kā nu kurš uzskata, ar neko citu nesajauktu. Droši vien nav sliktāk par auto izplūdes gāzēm pilsētā. Pēc mašīnam stāvlaukumā sapratām, ka viesu nav daudz. Tas ir labi, jo Apgrieztā māja ir izteikts bildēšanās objekts. Te ļaudis ierodas uzņemt “kājām gaisā” foto, kurus pēcāk izvietot sociālo tīklu kontos. Vai kaut kā tā.

Bērni būs sajūsmā gan par bildēm, gan blakus esošajām atrakcijām — tornado tuneli un spoguļu labirintu. Viss bija iekļauts cenā, arī minigolfs, un ģimenes biļete maksāja 20 EUR. Ja ir vēlme uzspēlēt minigolfu, nāksies atstāt drošības naudu par ekipējumu.

Māja nebija liela, taču savu funkciju pildīja. Tā kā ēka ir būvēta 7 grādu leņķī, vestibulārajam aparātam nācās pastrādāt, lai saprastu savu vietu telpā. Līdzīgi kā pēc kroga apmeklējuma, kad vairāku stundu garumā esi ļāvies kalvadosa apskāvieniem. Un bams — ieskrēju ar pieri galdā! Kas tāds pieaugušam vīrietim ir iespējams tikai te. Mājā patiešām viss ir kājām gaisā. Pie griestiem ir pieskruvēti dīvāni, galdi, krēsli un pat tualetes pods.

Interesanti būtu no ārpuses pie kāda no logiem pievienot kāpnes. Tad bildējot no iekšpuses izskatītos, ka ārpusē krīt cilvēks vai no jumta laižas Zirnekļcilvēks.

Apgrieztās mājas apmeklējums mums aizņēma aptuveni 40 minūtes. Jāņem vērā fakts, ka nebija rindu.

Čužu purva taka

No Apgrieztās mājas līdz Čužu purvam ir aptuveni 40 minūšu brauciens. Pie purva esošais stāvlaukums tobrīd tika labiekārtots, bet izskatās, bet tagad droši vien tas jau ir pabeigts un atvērts apmeklētājiem. Takas kopējais garums ir 4,4 kilometri. Vietumis ir laipas, bet pārsvarā būs jāiet pa nelielu, mitru taku. Balles kurpes noteikti var atstāt mājās, vismaz septembrī. Var jau būt, ka vasaras vidū taka ir sausa. Vēlamas ir arī garās bikses, jo dažviet ir gara zāle un nātres. Čužu purva taka nav piemērota pastaigai ar bērnu ratiņiem, kas jānēm vērā jaunajām ģimenēm.

Čužu purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā aug krūmu čuža jeb klinšrozīte. Mūsu ierašanās brīdī ziedēšanas laiks jau bija beidzies. Jūlijā un augustā, kad klinšrozītes zied, te noteikti izskatās ļoti skaisti. Tas arī ir labākais laiks purva apmeklējumam. Būs jāatgriežas!

Čužu purvs nepavisam neatgādina tādu ierastu purvu ar maziem kokiem vai krūmājiem. Tas nav kā Ķemeru tīrelis vai tie purvi, kuros bērnībā ar vecomammu mēdzām dzērvenes rudeņos lasīt. Čužu purvs ir kaļķainais zāļu purvs, kas ir rets un īpaši aizsargājams biotops.

Paejot nedaudz nost no galvenās takas, ir pieejama piknika vieta. Sekojām norādēm un nonācām pašā Abavas krastā. Nu skaisti! Taisni vai žēl, ka nebija līdzi paņemta tēja. Viens no galdiņiem ir zem jumta, tā kā ir iespēja patverties no lietus.

1987. gadā purvā izcēlās liels ugunsgrēks, kā rezultātā izdega aptuveni 12 ha klinšrozīšu. Ugunsgrēka laikā purvu masveidā pameta čūskas, tāpēc vietējie vēl šobaltdien purvu dēvē arī par Čūsku purvu. Mes gan redzējām tikai vienu glodeni, kas skaitās bezkāju ķirzaka. Ja vēlies satikt čūskas, varam ieteikt Raganu purvu pavasarī.

Kandava – vārti uz Kurzemes Šveici

Čužu purvs atrodams turpat Kandavas pievārtē, tāpēc pilsētas apskate bija likumsakarīgs nākamais mūsu ceļojuma solis. Pa ceļam sanāca šķērsot Kandavas tiltu, kas ir vecākais laukakmens tilts Latvijā. Novietojām auto pie tirgus laukuma, un tālāk devāmies kājām. Kandavas neoficiālais simbols ir zīle, tāpēc ozolzīles ir redzamas daudzviet. Gan kā statujas, gan strūklaka. Tūrisma informācijas centrā varot iegādāties arī ozolzīļu kafiju.

Pilsētas apskati sākām ar Kandavas Bruņinieku pilskalnu, no kura pavērās brīnišķīgs skats pār Abavas upes ieleju. Pilskalna pakājē var aplūkot pils maketu un strūklaku “Zīle”. Turpat blakus atrodas vecākā ēka Kandavā — Pulvertornis. Hercoga Jēkaba laikā tur glabāts šaujampulveris.

Ak, šīs šaurās, bruģētās Kandavas vecpilsētas ieliņas! Gluži kā Saimona un Garfankela dziesmā, tikai šis nav sapnis, un es nestaigāju viens. Ļoti interesanta bija Lielā iela — tur slīpuma dēļ ēkām vienā pusē sanāk par vienu stāvu vairāk nekā otrā. Pēc pastaigas pa vecpilsētu iegājām arī vīna bodē, kur iespējams iegādāties vietējo sidru un vīnu. Pārdevēja bija zinoša un mīļuprāt iepazīstināja ar produkciju.

Nodrošinājušies ar stāstiem, lieliskām atmiņām un sidru, devāmies paēst uz vietējo kafejnīcu. Ēdiens bija labs, diemžēl terasē visas vietas bija aizņemtas, un nācās ēst iekštelpās. Ar trīsdesmit eiro bija gana, lai trīs vēderus piekrāmētu pilnus līdz malām. Un vēl slāpes remdētu. Visnotaļ demokrātiskas cenas.

Atceļā uz Rīgu uzkāpām Kuršu pilskalnā jeb Velna gultā. Tur savulaik bijusi kuršu pils, kas pirmoreiz pieminēta rakstos 1230. gadā. Kā jau šādām vietām pieklājas, arī Kuršu pilskalnam ir sava teika. Zem kalna atrodoties pils, un svētdienas rītā uzmanīgi ieklausoties, varot baznīcas zvanus dzirdēt. Ticēsim uz vārda!